Uzsākam projektu - "Eko terminu vārdnīcas veidošana". Aicinām piedalīties, rakstīt komentārus, kādus terminus vēl jāpievieno vārdnīcas papildināšanai un pilnveidošanai.
100% pārstrādājams
Tāds materiāls, kas ir rūpnieciski pilnībā pārstrādājams un tātad – var dzīvot otru dzīvi. Kā piemērs jāmin parastās PET plastmasas pudeles, kuras rūpnieciski var samalt, attīrīt un izmantot gan tehniskās plastmasas taras ražošanai, gan ceļu seguma izgatavošanai, gan arī sintētisku audumu ražošanā. Tomēr vienkārši nomesta vai pat sasmalcināt un ieraktas zemē tās nekad pašas nesadalīsies un nesatrūdēs. Ja nu pēc gadiem 500 … Arī dedzināt tās nedrīkst - sadedzinot PET pudeles, izdalās dioksīns, kas ir ļoti indīga un kancerogēna viela. Tā īpaši toksiski iedarbojas uz aknām, reproduktīvo un imūnsistēmu, kā arī nervu un endokrīno sistēmu. Dioksīns no organisma neizdalās, bet gan uzkrājas tajā! PET pudeles nekādā ziņā nedrīkst dedzināt mežos, pļavās un citur dabā.
A
Antropogēnā ainava – dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēka darbība.
Atkārtoti pārstrādātais materiāls - iepakojums, kas izgatavots no atgūtajiem un atkārtoti izmantotajiem sadzīves atkritumiem, bet nevis no jauniem izejmateriāliem. Parasti tiek izteikts procentos no visa iepakojumam izmantotā materiāla.
Atjaunojamie resursi – dabas resursi, kas var atjaunoties dabisku procesu rezultātā un neizsīkst to izmantošanas gaitā (piemēram, saules, ūdens un vēja enerģija).
Atkritumu pārstrāde — darbība, kuras rezultātā tiek atgūts tas pats vai kāds cits materiāls. Piemēram, pārstrādājot (samaļot) plastmasas pudeles, tiek atgūta plastmasa. Arī no papīra var iegūt jaunu papīru (rakstāmpapīru, tualetes papīru, olu paliktnīšus), taču papīru var kompostēt – tādā gadījumā tiek atgūts cits materiāls – komposts, ko izmanto par barības vielu augiem.
Atkritumu poligons — speciāli iekārtota vieta, kurā noglabā atkritumus, lai tie neradītu kaitējumu apkārtējai videi.
Atkritumu šķirošana –pārstrādājamu materiālu atdalīšana no tiem atkritumiem, kuri vairs nekam nav izmantojami un nogādājami atkritumu poligonā. Pārstrādājamie materiāli liekami atsevišķos konteineros, lai atvieglotu to savākšanu un aizvešanu uz pārstrādi, jo katra rūpnīca pārstrādā sava veida materiālus.
Augsta blīvuma polietilēns (HDPE) - lēts, stiprs, ērti lietojams, labi turēt rokās, labas formas, dažādas krāsas. Visbiežāk izmanto piena, ūdens un sulu pudelēm, jogurta un margarīna toveriem, pārslu kastēm un pārtikas precēm, mazumtirdzniecības somām.
B
biodegradabls
Tie, kas iegādājas ekoloģiskos produktus bieži vien aprakstos lasa vārdus „biodegradabls” un „100% pārstrādājams”. Ne visiem ir gluži skaidrs ko nozīmē viens un ko – otrs jēdziens. Daži par „100% pārstrādājamiem” uzskata tos materiālus, kas ierakti zemē sapūst, savukārt vārdu „biodegradabls” izprot kā sinonīmu vārdam „pārstrādājams”. Lai Jums tādi pārpratumi nerastos, sniegsim nelielu skaidrojumu:
Biodegradabls ir tāds materiāls, kurš vidē satrūd dabā satopamu mikroorganismu (baktēriju, raugu, pelējumu, aļģu u. c.) ietekmē. Biodegradācijas procesā materiāls sairst un kļūst par biomasu, ogļskābo gāzi (gaisa klātbūtnē) vai metānu (bezgaisa vidē) un ūdeni. Tātad – notiek tie paši procesi, kas dabā notiek ar visiem atmirušiem augiem – rudenī lapas nobirst no koka un līdz pavasarim - satrūd.
Biodegradablie materiāli tiek ražoti no t.s. biopolimēriem, kas atšķirībā no tradicionālajām plastmasām tiek ražoti izmantojot dabiskas izejvielas. Viena no galvenajām izejvielām, ko lieto biopolimēru ražošanai, ir ciete. To iegūst no kukurūzas, kartupeļiem, kviešiem un rīsiem u. c. Uz cietes bāzes izgatavotiem polimēriem piemīt daudz labu īpašību, tādēļ no tā ražo gan dažādu veidu iepakojumu, gan sadzīves priekšmetus.
Otra biopolimēru grupa ir tādi polimēri, kurus ražo, izmantojot polimerizētu pienskābi (PLA), kas savukārt, izmantojot mikrobioloģisko fermentēšanu, iegūta no cukuriem. Ogļhidrātu izejvielas var būt lauksaimniecības produkti, piemēram, kukurūza, kvieši, vai arī lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības blakusprodukti, piemēram, melase, piena sūkalas, zaļo augu sula u. c. Vēl pirms dažiem gadiem PLA galvenokārt lietoja biomedicīnas vajadzībām. Šobrīd no tā gatavo arī audumus, biopolimēru maisiņus kompostējamo atkritumu savākšanai, pārtikas iepakojumam, vienreiz lietojamos galda piederumus.
Trešā grupa ir biopolimēri, kurus veido dažādi mikroorganismi – speciālas baktērijas, kas barojas ar augu izcelsmes ogļhidrātiem – glikozi vai saharozi. To sauc par mikrobiālo celulozi (PHB vai PHA). Šo materiālu izmanto iepakojumos ātrās apkalpošanas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. To izmanto arī kosmētikā un medicīnā.
Bioloģiskas sastāvdaļas - sastāvdaļas, kuras ražo lauksaimnieki, kuri neizmanto tradicionālos pesticīdus vai mēslojumus un lielu uzmanību pievērš atjaunojamo resursu izmantošanai, kā arī augsnes un ūdens saglabāšanai.
Biodinamiskā lauksaimniecība- tās aizsācējs bija Rūdolfs Šteiners (Rudolf Steiner) 1924. gadā toreizējā Vācijā – Kobervicas muižā Silēzijā netālu no Breslavas. Viņš uzskatīja, ka zemnieku saimniecība ir vienots dzīvs organisms, kas pakļauts kosmiskām un garīgām ietekmēm. Šīs ietekmes – tā dēvētos dinamiskos spēkus – paaugstina ar biodinamiskiem preparātiem, kuru izstrādē un lietošanā daudz kopīga ar homeopātijas principiem. Biodinamisko lauksaimniecību apzīmē ar simbolu Demeter, jo tās sertifikāciju veic 1954. gadā izveidotā Demeter asociācija. Vadoties no Demeter prasībām, zemnieki saimnieko gan Vācijā, gan citās pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā.
Bioloģiskā lauksaimniecība - bioloģiskā lauksaimniecība ir lauksaimniecības sistēma, kas tiecas apgādāt patērētāju ar svaigu, garšīgu un īstu pārtiku, respektējot dabiskās ekosistēmas.
Bīstamie atkritumi – saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji, kuri negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību, gan materiālu resursi, ko izmanto tūlīt pēc to radīšanas vai pēc attiecīgas speciālas pārstrādes (apstrādes).
Bioloģiskā noārdīšanās – vielu noārdīšanās mikroorganismu (sēņu un baktēriju) darbības rezultātā, procesā piedaloties arī augiem un dzīvniekiem.
Biosfēra – Zemes apvalks, kas aptver mūsu planētu. To veido cietā apvalka (litosfēras) virsējā kārta (terosfēra), ūdeņi (hidrosfēra) un gaisa apakšējais slānis (atmosfēra), kur mājo dzīvība.
C
Carbon Footprint- oglekļa pieaugums atmosfērā
Šis termins attiecās uz jūsu ietekmi uz vidi – mērījums, cik daudz oglekļa dioksīds izdalās veicot kaut kādu darbību, iepirkšanu vai produktu ražošanu. Piemēram, braukšana ar automašīnu uz veikalu rada daudz lielāku oglekļa emisijas, nekā iešana uz veikalu.
Carbon Offsets - oglekļa atvieglojumi vai „oglekļa kredīts” (Carbon Credits)
Šie termini attiecās uz oglekļa pieauguma atmosfērākompensēšanu, nevis samazināšanu. Kādu laiku atpakaļ tas nozīmēja koku stādīšanu, lai kompensētu izdalīto oglekli. Mūsdienās tas nozīmē oglekļa kredīta iegādāšanos no uzņēmuma, kas kompensē oglekļa emisijas.Parasti to izmanto, lai kompensētu gaisa transportu vai automašīnu izmantošanu.Piemēram, ja Jūs lidojiet ar lidmašīnu, Jūs varat iegādāties oglekļa atvieglojumu, lai kompensētu videi jūsu saražotā oglekļa dioksīdu.Esiet uzmanīgi un rūpīgi izvēloties uzņēmumu pie kura iegādāties oglekļa kredītu.
Cilvēka ekoloģija – zinātne, kas pēta cilvēka un dabas savstarpējās attiecības.
D
Dabas izejvielas — materiāli un vielas, ko cilvēki ņem no dabas, lai izgatavotu sev vajadzīgas lietas. Dabas izejvielas ir koks, metāls, nafta, ūdens, gaiss u.tml. Dažas no dabas izejvielām, piemēram, nafta un akmeņogles, kļūst arvien mazāk un nekad neatjaunosies.
Dabas parki – ģeogrāfiski ierobežotas teritorijas, kas noteiktā apvidū raksturīgas ar dabas un kultūrvēsturiskām vērtībām. Aizsargājamo dabas objektu kategorija.
Dabiskas augu izejvielas - augu izejviela ir viela, kas iegūta no augiem.
Dabiskā kosmētika - likumdošana neregulē dabiskās sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļu ražošanu. Līdz ar to jebkurš ražotājs par dabīgu drīkst saukt visus kosmētikas līdzekļus un arī parfimēriju, pat ja sastāvā ir niecīgs procents dabisku sastāvdaļu, bet pamatā sastāvs ir ķīmisks. Fakts ir un paliek fakts, ja vēlies lietot īstu dabīgo kosmētiku, katram pašam ir jāpēta produkta sastāvdaļas.
Dematerializācija – izejvielu un enerģijas ekonomiskāka izmantošana, ražojot preci, atkritumu samazināšana.
E
EcoCert - Neatkarīga Eiropas iestāde, kas nodrošina dabisku un bioloģisku produktu, tostarp pārtikas produktu, personiskās higiēnas preču, kosmētikas, mazgāšanas līdzekļu un tekstilpreču, sertificēšanu.
EcoCert sertificētiem bioloģiskiem produktiem, kas ir atzīti
vairāk nekā 80 valstīs, jāatbilst šādām vadlīnijām:
• 95% no produkta sastāvdaļām jābūt dabiskas izcelsmes;
• 95% no augu sastāvdaļām jābūt sertificētām kā bioloģiskām;
• 10% no visām sastāvdaļām jābūt sertificētām kā bioloģiskām.
Ekokosmētika
Vārds bio (vai arī organic) un eko uz kosmētikas produkta iepakojuma ir kā garants tam, ka kosmētikas sastāvā 95% ir dabiskas izcelsmes izejvielas, bet atlikušie 5% ir saistvielas, stabilizatori un konservējošas vielas, kas nav kaitīgas veselībai. Bioloģiskajā un eko sejas un ķermeņa kopšanas kosmētikā nav atļauts lietot vielas, kuras ir toksiskas cilvēkam vai apkārtējai videi, tāpat nedrīkst izmantot arī ģenētiski modificētas sastāvdaļas. Šī kosmētika ir bez sintētiskām krāsvielām, smaržvielām un ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
Atšķirība starp bio un eko kosmētiku ir sekojoša: katrai no bioloģiskās produkcijas sastāvā esošajām vielām ir sertifikāts. Tātad saimniecībai, kurā ražotājs iegūst nepieciešamās izejvielas, jābūt ar speciālu bioloģiskās saimniecības sertifikātu. Ekokosmētikas ražotājiem šāda sertifikāta esamība nav obligāti nepieciešama. Tas gan nenozīmē, ka izejvielas ir sliktākas. Vienkārši, lai iegūtu sertifikātu, nepieciešami lieli finansu līdzekļi un sertifikāciju nepieciešams iziet katru gadu. Līdz ar to, pasaulē nav daudz bioloģiskās kosmētikas ražotāju.
Ekosistēma – funkcionāla dabas sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamās populācijas (biocenoze) un nedzīvā to eksistences vide (ekotops).
Ekosistēmas stabilitāte – ekosistēmas spēja pretoties izmaiņām ārējā vidē vai sistēmas iekšienē, saglabājot sev raksturīgo struktūru un funkcijas, vai arī ātri atjaunoties sistēmas noārdīšanās gadījumā.
Ekotips – noteiktiem vides apstākļiem piemērojusies augu sugu indivīdu grupa.
F
FairTrade Godīga tirdzniecība - sastāvdaļu iegūšanas veids, kas veicina ilgtspējīgu attīstību un ražotāju, strādnieku un viņu kolektīvu labklājību.
K
Krāsvielas - izraisa ādas, acu un gļotādas kairinājumu. Sastopamas lielākajā daļā ķīmiskās kosmētikas.
Sintētiskās smaržvielas – kancerogēnas vielas, izraisa dzemdību defektus, kairinājumu nierēs, centrālās nervu sistēmas traucējumus un paaugstinātu jūtīgumu. Atrodamas krēmos, īpaši ķermeņa losjonos, ziepēs un šampūnos.
L
Latvijas Zaļais punkts – organizācija, kas sadarbojas ar iedzīvotājiem, atkritumu apsaimniekotājiem un pārstrādātājiem, gādā par izlietotā iepakojuma dalīto vākšanu un pārstrādi.
M
Minerāleļļa (mineral oil jeb paraffinum liquidum) - sastopama visdažādākajos krēmos, vaigu sārtumos, masāžas eļļās, bieži vien ir galvenā bērnu eļļu sastāvdaļa. Šis lētais naftas pārstrādes blakusprodukts pārklāj ādu ar neelpojošu plēvi, aizsprosto poras, izraisa iekaisumus un pūtītes. Tiek izmantots tāpēc, ka ir stipri lētāks nekā vērtīgas augu eļļas.
N
Noturīgie organiskie piesārņotāji – vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas cilvēku darbības rezultātā (nekontrolēta degšana, atkritumu nepareiza glabāšana, notekūdeņi u.c.) nonāk vidē. Aktuālākās NOP vielas Latvijā – dioksīni un furāni.
Nelegālās izgāztuves – atkritumu izgāztuves, kas spontāni un nekontrolējami rodas mežos vai citās zaļajās zonās apdzīvotu vietu tuvumā.
Neatjaunojamie resursi – dabas resursi, kuru krājumus nevar atjaunot (piemēram, izrakteņi).
O
Organiskā lauksaimniecība- tās pamatlicējs sers Alberts Hovards (Albert Howard) pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, darbodamies Indijā kā lauksaimniecības konsultants, veica slavenos vietējās tradicionālās saimniekošanas un komposta veidošanas pētījumus, un savā grāmatā „Lauksaimniecības testaments” (An Agricultural Testament) izklāstīja teoriju par organisko lauksaimniecību. Pirmās organiskās lauksaimniecības fermas radās trīsdesmitajos gados Anglijā kā alternatīva tolaik uzsāktajai lauksaimniecības ķimizācijai. Agrīnie “atgriešanās pie zemes” propagandētāji pauda daudz mulsinošu un utopisku ideju, tāpēc tos uzskatīja par ekscentrisku minoritāti. Organiskā kustība reālu spēku ieguva 1946. gadā, kad tika publicēta lēdijas Evas Balfūras (Eve Balfour) grāmata “Dzīvā augsne” un dažus gadus vēlāk tika nodibināta Augšņu asociācija (Soil Association). Asociācija sekmīgi darbojas vēl joprojām un kopā ar citām vides organizācijām ir ietekmīgākais organiskās lauksaimniecības interešu lobēšanas spēks Lielbritānijā. Asociācija arī bijusi viena no aktīvākajām līdzdalībniecēm Lielbritānijas un ES standartu izstrādāšanā organiskajai lauksaimniecībai.
Otrreizējas izejvielas – izlietotas lietas, kuras var pārstrādāt, tādējādi dodot tām otru mūžu. Iegūstot otrreizējās izejvielas, tiek taupītas ne tikai dabas izejvielas, bet arī samazināts to atkritumu daudzums, kuras noglabā atkritumu poligonos.
P
Parabēni - sintētiskie konservanti, kuri ļoti efektīvi novērš baktēriju veidošanos un kurus izmanto produktu glabāšanai, ievērojami paildzinot to glabāšanas laiku.
Piesārņojums — jebkuras vielas nokļūšana dabā tādā daudzumā, kas kaitē cilvēkiem, augiem un dzīvniekiem. Piemēram, nepiemērotās vietās izmestu atkritumu sastāvā esošās kaitīgās vielas pūstot nonāk ūdeņos, kas dzirda augus, kurus savukārt uzturā patērē govis. Piesārņojums nonāk govs pienā, ko uzturā patērē cilvēks.
Preču atbildīga lietošana – vienu preci lieto vairāki cilvēki, to labo, nevis izmet un pērk jaunu.
Polietilēntereftalāta (PET vai PETE) - tas ir viens no dārkākajiem materiāliem, jo tajā tiek izmantoti oglekļa dioksīda CO2 burbulīši. Visbiežāk izmanto bezalkoholiskajiem dzērieniem, ūdenim, kečupam un salātu mērcēm pudelēs, zemesriekstu sviesta iepakojumiem, želejas ievārījumam.
Polipropilēns (PP) - mitruma necaurlaidīgs, elastīgs, nedeformējas, kad pilda ar karstu ūdeni. Tiek izmantots kečupa pudelēm un jogurta, margarīna toveriem.
Vidēji nekaitīgs: Bīstams ražošanas procesa laikā, bet nav arī pierādīts, ka kāda no tā ķīmiskajām izejvielām var izraisīt vēzi. Ne tik plaši tiek pārstrādāts kā pirmais un otrais veids.
6 - Polistirols (PS) - viegls, bet trausls. Viegli lūstošs. Tiek izmantots putu izolācija, kā arī dažādiem korķiem, rotaļlietu detaļās.
Propilēna glikols (propylene glycol) - ādas mīkstinātājs, kas tiek izmantots ne tikai tonikos un sejas, ķermeņa un acu zonas krēmos, bet arī bremžu šķidrumā, antifrīzā un lakās. Izraisa nieru bojājumus, aknu anomālijas, aizkavē šūnu augšanu, bojā šūnu membrānu, rada izsitumus, ādas bojājumus un sausumu. Uzsūcas asinīs un nokļūst iekšējos visos orgānos. Daudzi glikoli izraisa smagu acidozi, centrālās nervu sistēmas bojājumus un asins sarecējumus. Var radīt konvulsijas, mutācijas un izmaiņas smadzenēs. Dati par propilēnglikolu brīdina izsargāties no tā saskares ar acīm, ādu un apģērbu. Turpat teikts, ka ieelpošana var radīt deguna dobumu kairinājumu, norīšana – nelabumu, vemšanu un caureju.
R
Reciklēšana – atkritumu atkārtota izmantošana.
S
Sadzīves atkritumi – jebkurš priekšmets vai viela, kas radusies mājsaimniecībā, tirdzniecībā, rūpnieciskās darbības rezultātā vai citā veidā un ko persona izmet, ir iecerējusi vai ir spiesta izmest. Mājsaimniecības atkritumi – atkritumi, kas radušies mājsaimniecībā no dažādām saimnieciskām darbībām (ēdiena gatavošana, mājokļa tīrīšana, kurināmā dedzināšana u.c.). Lielgabarīta mājsaimniecības atkritumi – mājsaimniecības atkritumi, kuri sava lielā izmēra dēļ nevar tikt uzglabāti vai novietoti atkritumu konteineros vai maisos: mēbeles, plaša patēriņa elektronikas preces, sadzīves inventārs.
Silikoni - ūdensizturīgi sintētiskie polimēri, kas pārklāj matus, lai mata stiebrā nenokļūtu mitrums; piešķir matiem formu un/vai spīdumu. Eko kosmētikas ražotāji, tajā skaitā Biolage, ļauj sasniegt patīkamu kosmētisko efektu arī neizmantojot silikonus.
SLS (Nātrija laurila sulfāts) - saskarē ar ādu uzkrājas sirdī, plaušās, smadzenēs un aknās, iespējami bojājot minētos orgānus. Bojā matu folikulas un var izraisīt matu izkrišanu. Bojā imūnsistēmu. Satur endokrīnajai sistēmai kaitīgas vielas un estrogēniem līdzīgus elementus. Nepieļauj atbilstošu strukturālo veidošanās procesu jaunās acīs. Var saturēt kancerogēnos nitrozamīnus. Tas ir mazgāšanas līdzeklis, ko iegūst no kokosriekstu eļļas un var būt marķēts kā dabīgs vai pat organisks. Atrodams zobu pastā, ziepēs, šampūnos, ķermeņa mazgāšanas līdzekļos, vannas putās, sejas tīrīšanas līdzekļos.
LES (Nātrija lauretsulfāts) - ētera maisījumi var saturēt kancerogēnos nitrozamīnus. Ļauj citām ķimikālijām iekļūt dziļāk ādā un asinsrites sistēmā. Uzklājot uz galvas virsmas, var izraisīt matu izkrišanu. Atrodams šampūnā, zobu pastā, vannas putās, ķermeņa mazgāšanas līdzekļos un ziepēs.
Speciālie atkritumi – atkritumi, kas netiek pieskaitīti sadzīves atkritumiem: celtniecības atkritumi (būvgruži, būvlaukumu atkritumi, ielu uzlaušanas atkritumi, celtniecības laikā izraktā zeme); ielu un citu teritoriju uzkopšanas laikā radušies atkritumi; zaļie atkritumi (zāle, zari, lapas, koku un krūmu atgriezumi); citi atkritumi, īpaši atkritumu veidi, piemēram, nolietotās riepas.
Sulfāti (nātrija laurilsulfāts/lauretsulfāts) - sintētiski, šampūnos izmantoti tīrīšanas līdzekļi, kas dēvēti par virsmaktīvajām vielām. Šampūni bez sulfātiem parasti ir ar maigu iedarbību, it īpaši, mazgājot krāsotus matus. Sulfāti palīdz šampūniem putoties, tāpēc pērkot šampūnu bez sulfātiem, nav jābrīnās, ka šāds šampūns radīs savādas putas vai putosies mazāk. Toties šampūni bez sulfātiem lieliski attīra matus, saglābājot dabīgu lipīdu aizsargslāni.
V
Vides ilgtspējība - attiecas uz uzņēmumā izmantoto vides resursu kvalitātes un ilgmūžības uzturēšanu.Tas var attiekties uz enerģijas, ūdens, atkritumu apsaimniekošana, emisijas, u.c. Ja uzņēmējdarbību laiž atpakaļ 100% dabas resursu ko tā patērē, tas tiek uzskatīts par "ekoloģiski ilgtspējīgu" biznesu.Tas ir tāpēc, ka tas papildina attiecīgos resursus, no kā tas ir atkarīgs. Ja bizness patērē vairāk resursu, nekā daba var papildināt, izmanto pārāk daudz enerģijas, vai arī rada liekus atkritumus un piesārņojumu, to nevar uzskatīt par ilgtspējīgu.
Vinilhlorīds (V) vai polivinilhlorīds (PVC) - tiek izmantots iesaiņojuma materiālam – gaļai, sieram un cita veida ēdieniem, kas ir iepakoti plēvēs. Tāpat tiek izmantots kosmētikas iepakošanai.
Z
Zema blīvuma polietilēns (LDPE) - daži maize un saldētas pārtikas somas un squeezable pudeles.
Vidēji nekaitīgs: Nav pierādīts, ka kāda no tā ķīmiskajām izejvielām var izraisīt vēzi, taču ne tik plaši tiek pārstrādāts kā pirmais un otrais veids.
Ziemas guļa – mērenajās joslās mītošo siltasiņu dzīvnieku fizioloģiskais stāvoklis, kad krasi pazeminās nervu darbības aktivitāte un vielmaiņa, palēninās elpošana un sirdsdarbība.
Zoofāgi – dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes barības.