Ilgtspējīgā būvniecība pasaulē kļūst arvien populārāka, taču daudzi nemaz nezina, kas tā īsti ir. Vieni uzskata, ka tā saistīta ar dabisko vietējo materiālu izmantošanu, citi – ka ar energoefektivitāti.

Patiesībā tā ir stingra standartu sistēma, kurā ietvertas paaugstinātas prasības – energoefektivitāte, vietējie un videi nekaitīgi celtniecības materiāli, pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi u. c. Faktiski tas ir veids, kā dzīvot dabai draudzīgāk, neatsakoties no mūsdienās ierastām ērtībām un kvalitātes standartiem.

Videi draudzīgo projektu tirgus Eiropā vēl ir tikai sākuma stadijā. Populārāka ekobūvniecība ir Vācijā, kur tai prasības nosaka DGNB standarts. Arī Lielbritānijā, kurā ieviests tā saucamais BREEM standarts, šāda būvniecība ir visai izplatīta, jo valsts pasūtījuma objekti tiek celti pēc šīm paaugstinātajām prasībām. Diemžēl sektoram attīstīties traucē pārāk daudz atšķirīgo vērtēšanas sistēmu, kā arī pārāk mazā izpratne par šo jomu, kas neļauj šāda veida īpašumam gūt pievienoto vērtību tirgū. Daudzus attur ļoti stingrās un visaptverošās prasības, kā arī tas, ka izmaksas ekobūvei ir krietni lielākas nekā pēc parastajiem būvnormatīviem celtajām. Tas, ka pēc tam ēka ekspluatācijā atpelna tajā ieguldīto, uzrunā ne tik daudzus pasūtītājus un projektu attīstītājus.

Latvijā šajā virzienā tiek sperti tikai pirmie soļi. Pie mums treknajos gados nebija motivācijas īstenot šādus projektus, jo uz urrā aizgāja arī dārgie, neprofesionāli un nekvalitatīvi uzbūvētie, videi, pasūtītājam un lietotājam nedraudzīgie objekti. Tādējādi tikai dažās ēkās var atrast ilgtspējīgas būvniecības elementus, lielākoties saistītus ar energoefektivitāti. Starp citu, jaunām ēkām no 2009. gada tiek obligāti prasīts ievērot šo normu. Kā ekobūvniecības piemērus var minēt Alojas biznesa centru Krišjāņa Valdemāra ielā, Rietumu Capital Centre Vesetas ielā, Baložu Venēciju, ģimenes māju Ogres novadā, kuras būvniecību realizējis Arturs Gredzens, un vēl dažus citus.  

BREEM sistēma – arī Latvijā

Šobrīd organizācija Zaļās mājas strādā, lai BREEM sistēma tiktu ieviesta arī pie mums, un Vides ministrija ir uzņēmusies kūrēt šo lietu, piesaistot ES struktūrfondu naudu. Kā atzīst Zaļās mājas valdes priekšsēdētājs Andis Bunkšis: tas ir dārgs pasākums – izdevumus rada gan standartu tulkošana un piemērošana Latvijas apstākļiem, gan ikgadējā maksa BREEM organizācijai, arī pats sertifikāts nav nekāds lētais. Sākotnēji Latvija gribējusi veidot pati savu sistēmu, bet diezgan ātri kļuvis skaidrs, ka bez nopietnas platformas to nevar paveikt, tāpēc arī kā pamats izvēlēta viena no Eiropā populārākajām sistēmām. Uz jautājumu, vai šobrīd pie mums ir kādas ilgtspējīgas būves, A. Bunkšis atbild – visticamāk, ka ne. „Sistēma ir izveidota tā, lai tā būtu sintēze starp daudziem faktoriem un tā tiešām būtu ilgtspējīgā būvniecība, nevis zaļā, nevis pasīvā māja vai kādi citi varianti. Kamēr nav šie kritēriji kā atskaites punkts, grūti ir izvērtēt, kura no līdz šim uzceltajām ēkām ir atbilstoša BREEM standartiem un kura – nav. Visticamāk, ka tās atbilst tikai daļēji, nevis kopumā. Diez vai, saskaitot visus punktus, ko prasa šis standarts, Latvijā atradīsies kāda ilgtspējīga ēka,” spriež A. Bunkšis, piebilstot, ka standarti ietver daudzveidīgus noteikumus: ne tikai videi nekaitīgus materiālus vai energoefektivitāti, bet arī, piemēram, pēc noteikumiem iekārtotu būvlaukumu, būvatkritumu šķirošanu un pārstrādi. Tāpat ir lietas, kam jābūt paredzētām jau projekta stadijā. Tādējādi pašreizējā ēku celtniecība nebūt nav tik laba, kā gribētos, atzīst organizācijas Zaļās mājas vadītājs. Tajā, ka pie mums vēl nav šādu ēku, nav vainojami tikai celtnieki, jo viņi šim darbam pieiet pragmatiski: ja būvnormatīvi ir ievēroti, tātad – viss ir kārtībā.

Dibinās biedrību

Tā kā šajā sektorā viss summējas no daudziem faktoriem un procesā ir iesaistītas dažādas puses, Zaļās mājas, dibinot Ilgstpējīgās būvniecības biedrību, tajā plāno iesaistīt atkritumu apsaimniekotājus, ūdenssaimniecībā strādājošos, būvniekus, projektētājus un citus speciālistus. Kā vienu no galvenajiem organizācijas uzdevumiem A. Bunkšis nosauc tirgus izpēti – jānoskaidro, cik reāli ir īstenot ilgstpējīgas būves Latvijā. „Gribu uzsvērt, ka sabiedriskās ēkas – rūpnīcas, veikali, biroji, privātmājas – sadalītas moduļos, tām nav vieni un tie paši kritēriji. It kā jau vajadzētu sākt tieši ar to, ka valsts un pašvaldību pasūtījumi, tas ir, publiskais sektors, tiktu īstenoti pēc šiem standartiem, taču, visticamāk, tie būs privātie pasūtītāji – lielas kompānijas, kas vēlēsies būt priekšgalā saviem konkurentiem šajā jomā. Tieši privātā ieinteresētība būs dzinulis. Tā ka sāksim soli pa solim, un pieļauju, ka šī gada beigās varētu testēt pirmos objektus, lai mēģinātu novērtēt to atbilstību BREEM standartiem,” saka A. Bunkšis. 

Daudz līdzīgu risinājumu

Alojas Biznesa centrsun Rietumu Capital Centre ir ēkas, kuru būvniecībā ir ievēroti energoefektivitātes principi. Abas ekspluatācijā nodotas nesen: pirmā pirms gada, otrā – pirms diviem. Alojas biznesa centra telpas īrē Nordea banka, savukārt Rietumu Capital Centre īpašniece ir Rietumu banka.

Abām ir daudz kas līdzīgs. Ēkas ir aprīkotas ar tā saucamo BMS (building management system jeb ēkas vadības sistēmu) – tā ir datorizēta sistēma, ar kuras palīdzību tiek vadīti visi ar temperatūru, mitrumu, liftu vadību, komunikācijām un drošību saistītie procesi. Visas iekārtas ir savstarpēji saistītas, lai tās strādātu saskaņoti. Turklāt sistēma uzrāda problēmvietas (piemēram, to, ka liftam radušās tehniskas aizķeršanās), tādējādi tās laikus var novērst. Ventilācijas/kondicionēšanas un apsildes iekārtas ir maksimāli energoefektīvas, turklāt tās ievēro gaisa reciklācijas principus – izmantotais gaiss tiek izlietots, ievadot to atkārtoti ventilācijas iekārtā un paņemot klāt svaigu gaisu. Tāpat abiem banku centriem fasādē ir izmantots daudz stikla, lai tajos būtu vairāk dabiskā dienas apgaismojuma (īpašas plēves uz stikla nelaiž cauri UV starus) un saules siltums sildītu ēku. Ventilatori, kas ir sadalīti četrām mājas pusēm, seko līdzi saules kustībai, līdz vajadzīgajai temperatūrai uzsildot vai dzesējot telpas. Arī iekšējo materiālu izmantojumā ir līdzīga pieeja – daudz izmantots betons, kas nav ne apmests, ne krāsots. Komunikāciju sistēmas ir paslēptas starp dubultās grīdas plaknēm, kas nodrošina ne tikai estētisku funkciju (nav redzami vadi, caurules), bet arī daudz vieglāku telpu pārbūvi – tām vieglāk var nodrošināt elektrības pieslēgumu, apkuri un citas ērtības. Starpsienu konstrukcijas ir veidotas no stikla un lamināta tā, lai tās varētu ērti un viegli pārvietot, ļaujot ātri mainīt telpu konfigurāciju. Starp citu, viena no ilgtspējīgas būves standartu prasībām ir viegla telpu pārstrukturēšana. Piemēram, lai ēku pietiekami viegli varētu pārveidot no kultūras nama par bibliotēku. Abos centros ir ievērota arī prasība, lai darbiniekiem būtu komfortabli apstākļi. Piemēram, abās bankās ēkas apkures sezonas laikā gaiss tiek mitrināts, telpās datorizēti tiek uzturēta konstanta temperatūra. 

Izdevumi atmaksājas

Tam, ka par ēkas būvniecību un iekārtošanu bijušas lielākas izmaksas, kas galu galā atmaksājas ilgākā laikā, piekrīt abu centru apsaimniekotāji. Rietumu bankas pārstāvis stāsta, ka elektroenerģijas un gāzes patēriņš ēkā ir 80–100 kw/m2, un tas atbilst tā saucamās zaļās zonas prasībām. Savukārt Alojas biznesa centra vadītājs norāda, ka salīdzinājumā ar citām Nordea bankas filiālēm šeit kopējās izmaksas ir par 30% mazākas. Alojas biznesa centra pārstāvis atzīst, ka tas devis iespēju no īrniekiem prasīt lielāku īri. Arī Nordea bankai visi šie bonusi bijuši ļoti svarīgi, izvēloties ēku, tostarp arī tas, ka komunālās izmaksas bankai samazinās, nevis kļūst lielākas, jo ēka ir ļoti ekonomiska.

Abu ēku apsaimniekotāji arī atzīst, ka vēl nākas piestrādāt, pielāgojot un regulējot sistēmu. Lai maksimāli ekonomētu energoresursus un konstatētu vājās vietas, pastāvīgi tiek veikti aprēķini, piemēram, Rietumu bankā šobrīd tiek domāts, kā samazināt CO2 izmešus. Abās ēkās vēl daudz darāmā, lai uzlabotu apgaismojuma sistēmu. Rietumu banka plāno nākotnē automatizēt apgaismojumu, lai tas pats izslēgtos tad, ja pēc tā nav vajadzības.

Iegūst Latvijas energosertifikātu

Kā apliecinājumu tam, ka ēka ir energoefektīva, Alojas biznesa centrs rāda Latvijas energosertifikātu, kurā rakstīts, ka ēkai uz diviem gadiem piešķirta otra augstākā kategorija – B. „Pēc šī termiņa vēlreiz tiks izskatīti visi rādītāji un tiks novērtēts, vai esam tai pašā kategorijā, bet varbūt arī augstākā vai zemākā, ņemot vērā iekārtu darbību,” saka A. Bārs, kā vājo punktu, kāpēc ēka nav ieguvusi visaugstāko novērtējumu, minot kondicionēšanas iekārtu, kas ir ļoti jaudīga, bet patlaban strādā ar 10% jaudu. Tik liela tā iebūvēta, jo projekta attīstītāji bija paredzējuši celt vēl otru kārtu uz Tallinas ielas pusi (plus 4000 m2), tādējādi kondicionieris apkalpotu arī šo piebūvi. Projektā vēl ir arī trešā kārta, taču laiks rādīšot, cik tālu viss tiks īstenots, piebilst centra direktors. Sertifikāts bijis vairāk vajadzīgs pašiem – kā pierādījums tam, ka ēka ir A klases birojs un „tajā ir gudras, modernas un ekonomiskas iekārtas”.

Nordea bankair interesējusies arī par starptautisko Pori (Japāna) energosertifikātu, taču tā ieguve radītu diezgan lielus izdevumus, tāpēc tas tā arī palicis kā nodoms. A. Bārs precīzu summu neminēja, vien piebilda, ka tas ir ekskluzīvas automašīnas cenā.

Savukārt Rietumu banka par energosertifikātu vēl nav domājusi, taču sola par to „padomāt”.

Fakti

Ilgtspējīgas būvniecības novērtējumu standartu piemēri pasaulē:

LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) ASV un Kanādā;

BREEAM (Building Research Establishment Environmental Assessment Method) Lielbritānijā;

DGNB (Deutsche Gesellschaft für Nachhaltiges Bauen) Vācijā;

CASBEE (Comprehensive Assessment System for Building Environmental Efficiency) Japānā;

GREEN STAR Austrālijā.

Avots: Zaļās mājas

Ilgtspējīgās būvniecības ekonomiskie ieguvumi:

            - lielāka ēkas tirgus vērtība;

            - mazākas apsaimniekošanas izmaksas (tostarp izdevumi par ēkas remontu);

            - lielāks pieprasījums;

            - atbalsts vietējiem ražotājiem,

            - ieguvumi no lielāka strādājošo darba ražīguma.

Ilgtspējīgās būvniecības ekoloģiskie ieguvumi:

            - mazāki CO2 izmeši;

            - samazināts cieto atkritumu daudzums;

            - gaisa, ūdens un citu dabas resursu saaudzēšana un taupīšana; 

            - ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

Ilgtspējīgās būvniecības ieguvumi sabiedrībai:

            - mazināta slodze infrastruktūrai;

            - labāka gaisa kvalitāte;

            - veselīgāki, komfortablāki sadzīves un/vai darba apstākļi;

            - labāka dzīves kvalitāte.

Avots: raksts pārpublicēts no žurnāla Kapitāls, informācijas avots: Latvijas būvniecība, autors: Aisma Orupe