Akmeņogļu darvas krāsvielas

(coal tar dyes)

Kancerogēnās krāsvielas, piemēram Blue #1 (zila) un Green #3 (zaļa) bieži vien tiek papildinātas ar arsēnu un svinu.

Alumīnija hlorhidrāts, alumīnija hlorīds, alumīnija sulfāts, alumīnija fenosulfāts (Aluminium Chlorohydrate, Aluminium chloride, Aluminium sulphate, Aluminium phenosulphate) 

Bieži lietots sāļu pretsviedru līdzekļos. Kad tas sajaucas ar sviedriem, kļūst ļoti skābs, kas var izraisīt ādas kairināšanu. No citiem avotiem iegūts alumīnijs pētījumos tiek saistīts ar dažādām smadzeņu slimībām, ieskaitot Alcheimera slimību.

Butilhidroksianizols (BHA

(Butylated hydroxyanisole)) un butilhidroksitoluēns (BHT (Butylated hydroxytoluene))

BHA un BHT ir konservanti, ko visbiežāk izmanto kosmētikas, ādas kopšanas līdzekļos un pārtikas produktos. BHA absorbējas caur ādu un saglabājas organisma audos. Tas izraisa vēzi dzīvniekiem, iespējams arī cilvēkiem, un veido mākslīgos estrogēnus.

Bronopols jeb 2-brom-2-nitropropān-1,3-diols

(BNPD (Bronopol or 2-bromo-2-nitropropane-1,3-diol))

Satur formaldehīdu, kas ir kancerogēns un neirotoksiks. Savienojumā ar DEA vai TEA veido nitrozamīnus.

Dietolamīni, ar DEA saistītas sastāvdaļas stearamīds DEA, kokamīds DEA, lauramīds DEA

(Diethanolamines (DEA)DEA-related ingredients (Stearamide DEA, Cocamide DEA, Lauramide DEA))

DEA un tā atvasinājumi tiek izmantoti ādas kopšanas līdzekļos un dažos tīrīšanas līdzekļos, lai neitralizētu skābes un tās nekairinātu ādu. Lēni sadalās vidē, reaģē ar dabīgajiem slāpekļa oksīdiem un piesārņotajā gaisā esošajiem nātrija nitrītiem un veido nitrozamīnus – kancerogēnas vielas.

Dioksīns

(Dioxin)

Potenciāli kancerogēns blakusprodukts, kas rodas papīra balināšanas procesā papīra ražotnēs. Produkts, ievietots ar dioksīniem apstrādātā tarā, dažreiz pats var absorbēt dioksīnus.

Etilēna diamino tetraacetāts, EDTA

(Ethylene-Diamino-Tetra-Acetate (EDTA))

Sintētiski savienojumi, kas ir alternatīva fosfātiem un ko izmanto kalcija un magnija daudzuma mazināšanai ūdenī. EDTA izmanto arī kā putošanas stabilizatoru. Tas ļoti lēni sadalās un, nonācis vidē, var izšķīdināt kaitīgus smagos metālus, ļaujot tiem atkal atgriezties barības ķēdē.

Fluorīds (nātrija sonofluorofosfāts, nātrija fluorīds)

(Flouride (Sodium Sonofluorophosphate, Sodium Flouride))

Potenciāls kancerogēns. Īpaši bīstams fluorīds ir zobupastās, jo bērni, tīrot zobus, norij ievērojamu daudzumu fluorīda, it īpaši, ja zobupastā ir arī saharīns.

Fluorogleklis

(Fluorocarbon)

Var izraisīt vieglu augšējo elpošanas ceļu kairinājumu. Bezkrāsaina, ugunsdroša gāze vai šķidrums, ko bieži izmanto kā ‘dzinējspēku’ matu lakās.

Formaldehīds, Quaternium-15, DMDM hidantoīns, MDM hidantoīns, metanāls (Formaldehyde (Quaternium-15, DMDM Hydantoin, MDM Hydantoin, Methanal))

Lai arī netiek izmantota kā viena no galvenajām sastāvdaļām, formaldehīds ir daudzu mājsaimniecības preču sastāvā. Visbiežāk sastopams dušas želejās, dezodorantos, dezinficējošos līdzekļos, baktericīdos un līmēs. Tas ir ārkārtīgi kancerogēns un ļoti kairina elpošanas ceļus, un produktos parādās kā konservants. Šo vielu saturošus produktus jāuzskata par absolūti nepieņemiem lietošanai. 

Ftalāti

(Phthalates)

Ftalāti ir bieži sastopami kosmētikas produktos, īpaši nagulakās, matu lakās, smaržās un ādas losjonos, mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļos un dezodorantos. Tā kā ftalāti ir toksiskas vielas, vides likumdošana ierobežo to izvadīšanu gaisā, zemē un ūdenī; taču attiecībā uz plaša patēriņa precēm, ieskaitot kosmētiku, ftalātu izmantošanas apjomam ierobežojumu nav.

Pie ftalātu kaitīgās ietekmes uz veselību pieskaita aknu un nieru bojājumus, iedzimtas vainas, samazinātu spermotozoīdu daudzumu, sēklinieku vēzi, pāragru pubertātes iestāšanos meitenēm, pāragru krūšu dziedzeru attīstību meitenēm un zēniem un citas reproduktīvās slimības. Ftalāti visdrīzāk arī samazina vīriešu auglību.

Lanolīna savienojumi

(Lanolin compounds)

Pētījumos atklāts, ka lanolīns bieži izraisa ādas jutīgumu, izraisot alerģiskas ādas reakcijas. Lanolīns parasti satur pesticīdus, ko izmanto aitām un vilnai.

Minerāleļļa (parafīns, parafīneļļa, šķidrais parafīns)

(Mineral oil (paraffin, paraffin oil, paraffinum liquidum))

Naftas (jēlnaftas) blakusprodukts. Minerāleļļu rūpniecībā izmanto kā smērvielu, taču to bieži kā galveno sastāvdaļu izmanto arī bērnu eļļās un daudzos citos ādas kopšanas produktos. Tāpat kā citas eļļas, arī minerāleļļa patiesībā nav mitrinoša. Minerāleļļas molekulas ir pārāk lielas, lai iesūktos matos vai ādā. Tā tikai padara ādu mīkstu uz tausti, jo minerāleļļa pārklāj to. Minerāleļļas slānis, kas pārklāj ādu, aiztur mitrumu. Tas traucē normālu ādas svīšanu, neļaujot ādai atbrīvoties no toksīniem, atkritumvielām un mitruma un aizturot skābekļa iekļūšanu ādā. Īsāk sakot, minerāleļļa pārklāj ādu un kavē elpošanu, kas izraisa toksīnu un atkritumvielu uzkrāšanos, kas savukārt noved pie pūtītēm un citām ādas problēmām. Minerāleļļa arī palēnina ādas funkcijas un normālu šūnu veidošanos, kā rezultātā āda pāragri noveco.

Minerāleļļa izjauc ādas dabisko imūnsistēmu un nomāc tās spēju elpot un absorbēt mitrumu un barības vielas. Veselīga āda, kas spēj atbrīvoties no toksīniem vai atkritumvielām, ir būtiska mūsu vispārējai veselībai, jo āda taču ir lielākais nevajadzīgo vielu izvadīšanas orgāns cilvēka organismā.

Nātrija lauril sulfāts, nātrija laureāt sulfāts

(Sodium Lauryl Sulphate (SLS) Sodium Laureth Sulphate (SLES))

Šos ķīmiskos savienojumus, ko izmanto kā ķīmiskos tīrītājus un virsmaktīvās vielas, var atrast automašīnu šampūnos, garāžu grīdu tīrītājos un motoru mazgātājos. Taču vēl plašāk tos kā galveno sastāvdaļu izmanto kosmētikas līdzekļos, zobupastās, matu kondicionieros un aptuveni 90% dušas želejās, šampūnos un citos putojošos produktos. Iespējams, SLS ir viskaitīgākā sastāvdaļa personīgās higiēnas produktos. Kādā pētījumā atklājās, ka SLS ir sistēmisks un var iekļūt un saglabāties acīs, smadzenēs, sirdī, aknās u.c. orgānos ar iespējamu kaitīgu iedarbību ilgtermiņā.

SLS var kavēt dzīšanu, izraisīt kataraktu pieaugušajiem un traucēt bērnu acu pareizu attīstību. Tas ir balts pulveris, ko izmanto kā lētu ķīmisku tīrītāju, jo tas veido ārkārtīgi daudz putu un burbuļu. SLS ir spēcīgs attaukotājs, kas sausina ādu un matus. Tas ir arī kairinošs. SLES ir SLS spirta forma. Abas šīs vielas kairina ādu, iekļūst tajā un vājina ādas dabisko barjeru. Kosmētikas līdzekļos tos izmanto tāpēc, ka tie ir lēti. Pavisam nedaudz šīs vielas veido ārkārtīgi daudz putu.

Nitrozamīni

(Nitrosamines)

DEA reaģē ar nitrītiem, kuri kā konservanti vai indīgas vielas ir kosmētikas produktos, un veido kancerogēnus, kas pazīstami kā nitrozodietanolamīns. To var atrast praktiski visos kosmētikas produktos, kuru sastāvā ir DEA.

Padimāts-O (oktil-dimetil-PABA)

(Padimate -O (Octyl Dimethyl PABA))

Atrodams kosmētikas produktos, īpaši saules aizsargkrēmos. Atbrīvojot nitrīnus, kas savienojas ar DEA, padimāts-O var izraisīt nitrozamīnu veidošanos.

Parabēni

(Paraben)

Pazīstami arī kā hidrobenzoāti. Šīs ķīmiskās vielas tiek plaši izmantotas kā konservanti kosmētiskajos līdzekļos, jo tiem piemīt antibakteriālas un pretsēnīšu īpašības. Šīs ķīmiskās vielas izraisa alerģijas un ādas problēmas.

Petrolātums

(Petrolatum)

Petrolātums, parafīns jeb parafīneļļa un propilēnglikols ir izplatīti minerāleļļas veidi kosmētikā. Tie šķīdina ādas dabīgās taukvielas un tādējādi palielina dehidrāciju.

Polietilēnglikols

(Polyethylene Glycol (PEG))

PEG tiek izmantots tīrītājos kā eļļas un tauku šķīdinātājs, kā arī produktu struktūras biezinātājs. Bieži vien PEG tiek lietots kodīgajos uzsmidzināmajos plīts tīrītājos. Tā nav tikai kancerogēna viela. PEG arī izjauc ādas dabīgo mitruma līmeni, ārkārtīgi novājinot imūnsistēmu.

Propilēnglikols

(Propylene Glycol (PG))

Kosmētikas līdzekļos arī par „humectant”sauktais propilēnglikols ir „rūpniecisks antifrīzs” and galvenā sastāvdaļa bremžu un hidrauliskajos šķidrumos. Rūpniecībā to izmanto, lai sagrautu proteīnu un šūnu struktūru (to, no kā ir veidota āda!), taču šo vielu var atrast gandrīz visos dekoratīvās kosmētikas līdzekļos, matu kopšanas produktos, losjonos, pēcskūšanās līdzekļos, dezodorantos, mutes skalojamos līdzekļos, zobupastās un pat pārtikas pārstrādē. Pētījumos atklāts, ka propilēnglikols ir spēcīgs ādas kairinātājs. Papildus nieru bojājumiem tas  var izraisīt aknu un smadzeņu slimības.

Saharīns

(Saccharin)

Mākslīgais saldinātājs saharīns ir sintētisks savienojums, ko iegūst no akmeņogļu darvas. Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka tas izraisa urīnpūšļa vēzi. Saharīns arī var veicināt citu kancerogēno vielu vēzi izraisošo iedarbību.

Sintētiskās krāsas/krāsvielas

(Synthetic Dye / Colorants (FD&C Blue No. 1, FD&C Yellow No 5 & 6, D&C Red No. 33))

Lielākā daļa mākslīgo krāsu jev krāsvielu ir izgatavotas uz naftas bāzes. Dažas ir toksiskas videi, citas var izraisīt ādas kairinājumu. Tās izmanto, lai produktiem piešķirtu visdažādākās krāsas, mēģinot tos padarīt atšķirīgus no pārējiem. Daudzos gadījumos no kaitīgajām ķīmiskajām vielām izgavatotie produkti patērētājam nešķiet pievilcīgi. Tādēļ, lai noslēptu produkta ‘netīrību’ un tajā pašā laikā padarītu to pievilcīgu, izmanto sintētiskās krāsvielas.  FD & C Blue 1 ir pazīstams kā kancerogēna viela, FD & C 5 & 6 un D&C Red No. 33 – ir atklāts, ka izraisa vēzi ne tikai tos apēdot, bet arī uzklājot uz ādas.

Smaržvielas

(Fragrances)

Pretēji izplatītajai pārliecībai sintētiskās smaržvielas nesastāv tikai no vienas sastāvdaļas, bet gan no simtiem ķīmisku vielu. Dažas no tām, piemēram, metilēnhlorīds, ir kancerogēnas, citas savukārt var izraisīt smadzeņu bojājumus. Saskaņā ar ASV Pārstāvju palātas Zinātnes un tehnoloģijas komitejas ziņojumu 95% smaržvielās izmantoto ķīmisko vielu ir mākslīgi savienojumi, kas iegūti no naftas!! Dažas no šīm kancerogēnajām ķīmiskajām vielām ļoti viegli uzsūcas caur ādu.

Spirts (izopropils)

(Alcohol (isopropyl))

Šo sastāvdaļu kā šķīdinātāju var atrast matu krāsu skalošanas līdzekļos, skrubjos, ķermeņa losjonos, pēcskūšanās losjonos, smaržās un daudzos citos higiēnas produktos. Šo vielu iegūst no naftas, un to izmanto arī antifrīzos, kā arī šellakā un atšķaidītās ēteriskajās eļļās kā šķīdinātāju. Saskaņā ar Patērētāja kosmētikas sastāvdaļu vārdnīcu („Consumer’s Dictionary of Cosmetic Ingredients”) šīs vielas nonākšana gremošanas traktā vai tvaiku ieelpošana var radīt galvassāpes, karstuma viļņus, reiboņus, depresiju, sliktu dūšu, vemšanu, stāvokli, līdzīgu narkozes izraisītam, un komu. Fatāla deva ir aptuveni 30g.

Talks

(Talc)

Kosmētiskais talks var būt kancerogēns, jo tas var būt piesārņots ar azbesta šķiedrām. Plaši izmantojot to zīdaiņiem „mazuļu pūdera” veidā, talks var izraisīt respiratoras problēmas no tā ieelpošanas, kas bieži vien beidzas ar nāvi. Tika pierādīts, ka talka izmantošana ģenitāliju apvidū ir saistīta ar līdz pat 3 – 4 reizes straujāku olnīcu vēža attīstību.

Trietanolamīns

(Triethanolamines (TEA))

TEA izmanto ādas kopšanas līdzekļos un dažos ķīmiskajos tīrītājos, lai neitralizētu skābes un padarītu produktus nekairinošus. Lēni sadalās vidē, reaģē ar dabīgajiem slāpekļa oksīdiem un piesārņotajā gaisā esošajiem nātrija nitrītiem un veido nitrozamīnus – kancerogēnas vielas.

Triklozāns

(Triclosan)

Pazīstams arī kā „Agent Orange”, triklozāns ir sistēmisku pesticīdu/herbicīdu atvasinājums, ko bieži izmanto kā antibakteriālu vielu ādas kopšanas līdzekļu ražošanā. Kaut arī šo vielu saturošu produktus ražotāji apgalvo, ka tas ir drošs, ASV Vides Aizsardzības aģentūra (The United States Environment Protection Agency (EPA)) ir reģistrējusi to kā pesticīdu. Daudzu pesticīdu produktu atkārtota lietošana ilgtermiņā var bojāt aknas, nieres, sirdi un plaušas, slāpēt imūnsistēmu un izraisīt hormonālus traucējumus, paralīzi, neauglību un smadzeņu asiņošanu. Neraugoties uz triklozāna ārkārtīgo kaitīgumu, to plaši izmanto kā antibakteriālu sastāvdaļu skaistumkopšanas produktu ražošanā.