Parasti, domājot par kaitējumu videi, prātā nāk enerģijas patēriņš, transports un atkritumi, bet patiesībā tieši pārtikas preču ražošana un patēriņš saistās ar lielākajām slodzēm uz vidi.

Zaļa ēšana ir zaļās revolūcijas viena no pamatsastāvdaļām, un varbūt pat viena no vērtīgākajiem ieguldījumiem, jo 14% siltumnīcas efekta gāzu izmešu rada tas, kā mēs audzējam, apstrādājam, izplatām un patērējam pārtiku.

Visvieglāk un visbiežāk samazināt savu ieguldījumu globālās sasilšanas pastiprināšanā var ēdiena gatavošanas procesā un izvēloties bioloģiski audzetu pārtiku. Tas vienlaicīgi būs veselīgāk priekš Jūsu dzīvesveida un saudzīgāk pret apkārtejo vidi.

Šeit būs 8 iemesli, kāpēc izvēlēties veselīgu uzturu, un kā tas ietekmē apkārtējo vidi.

1. Izvēlieties bioloģiskā lauksaimniecībā audzētus pārtikas produktus, jo to ražošanā nav izmantots mākslīgais mēslojums, ķīmiskas piedevas – nekādi pesticīdi, insekticīdi (dažādu kukaiņu, kaitēkļu apkarošanai domāta ķīmija), herbicīdi (ķīmija nezāļu iznīdēšanai), un ir paaugstinātas dzīvnieku labturības prasības. Ekoloģiski tīri audzēta pārtika ir daudz garšīgāka. Augļi un dārzeņi ir sulīgāki un garšas ziņā bagātāki. Svaiga, ekoloģiski tīri audzēta produkcija satur vidēji par 50% vairāk vitamīnu, minerālvielu, fermentu un citu mikroelementu nekā intensīvi audzētie produkti. Tie satur E vielas un hormones, palēnina vielmaiņu, uzkrājas organismā un palielina svaru un veido celulītu (īpaši sievietēm). Veikalā lielākā daļa dārzeņu un augļu satur vismaz 10 – 30 dažādas indīgas vielas. Pat pēc ābola nomazgāšanas vidēji uz katra standarta ābola mizas ir 20–30 indīgu ķīmisku vielu. Vairāk nekā trīsdesmit gadu intensīvā lauksaimniecība ir veicinājusi augsnes eroziju, dažos reģionos līdz 70% savvaļas putnu bojāeju, seno lauku aizsardzības joslu sagraušanu, kā arī dažu brīnišķīgu tauriņu, varžu, čūsku un savvaļas zīdītāju sugu izzušanu.
2. Izvairieties no produktiem, kas satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO). Ir daudzi pētījumi, kas pierāda, ka ĢMO var apdraudēt eksperimentos izmantoto dzīvnieku veselību un bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, kā arī palielina lauksaimniecības ķimikāliju izmantošanas apjomus. Nepērkot modificētu pārtiku, Jūs parādiet neuzticību tai un vienlaikus protestē pret to. Ir noteikts, ka veikaliem, lai veicinātu patērētāju aizsardzību, ir pienākums tos produktus, kas marķēti kā ĢMO saturoši, novietot savrup un pievienot papildu informāciju. Pagaidām gan reti kurš pārtikas veikals šo prasību ievēro. Iepērkoties savā iecienītajā veikalā, pievērs uzmanību tam, vai produkti, kas marķēti kā ĢMO saturoši, ir novietoti savrup no pārējiem un ir viegli identificējami. Ja nav, informē par to veikala darbiniekus. Visbeidzot, ja nepieciešams, informē Pārtikas un veterināro dienestu (uzticības tālruņa numurs 67027402) vai dod ziņu «Zemes draugiem» (projekta tālrunis 27704834).
3. Iegādājoties vietējo ražotāju pārtiku, samazina transporta radīto degvielas patēriņu, aizsargā zemi, un nodrošina daudz augstvērtīgākus pārtikas produktus Jums un Jūsu ģimenei. Lielveikalos liela daļa pārtikas tiek piegādāta no otras pasaules malas, šķērsojot kontinentus un okeānus, lai nonāktu uz Jūsu galda. Vidējais attālums, ko noceļo pārtika starp tās izcelsmi un noietu tirgu ir 2500km. Šo attālumu sauc par "pārtikas kilometriem jeb jūdzēm", un jo lielāks skaitlis, jo vairāk tiek patērētas degvielas, lai nogādātu produktu pārtikas tirgū. Lielie mono-kultūru ražotāji, kas uzglabā produktus noliktavās, iepako un transportē pārtiku milzīgos attālumos parasti praksē nav ilgtspējīgi. Rūpnieciskā mēroga lauksaimniecības izmanto toksiskus pesticīdus un smagās mašīnas, lai izaudzētu ātru un lētu ražu. Šī skarbā attieksme pret zemei bojā augsni, ūdenstilpnes un savvaļas dzīvniekus. Mazie ražotāji, no otras puses, parasti piekopj organisku vai ilgtspējīgas lauksaimniecības pieeju, veidojot labāku attieksmi pret zemi. Pārtika sāk zaudēt uzturvielas brīdi, kad tiek novākta. Jo īsāku laiku pārtika ceļo no lauksaimniecības līdz patērētājam, jo vairāk uzturvielas tajā ir. Lai pārvadātu gatavo svaigo produktu, bieži vien to ir nepieciešams apsmidzināt ar pesticīdiem. Toksiskos pesticīdus bieži izmanto uz augļiem un dārzeņiem gan pirms, gan pēc ražas novākšanas, lai pagarinātu derīguma termiņu un novērstu bojājumus, kas rodas transportēšanas rezultātā. Papildus, izvēloties vietējo rāžotāju pārtiku, ir arī finansiāls un ekonomisks pamatojums. Katrs lats, ko mēs tērējam iegādājoties produktus ārpus mūsu valsts, vai attiecīgā rajona, atbalsta ekonomiku attiecīgajā valstī, nevis mūsu.
4. Pērciet produktus ar mazāku iepakojumu. Izmanto savu iepirkšanās paradumu spēku: samazini atkritumu daudzumu, iegādājoties preci ar mazāku iepakojumu. Pēdējo 50 gadu laikā vienreizlietojamā iepakojuma izmantošana rūpniecībā ir strauji pieaugusi un šobrīd jau veido lielāko daļu sadzīves atkritumu. Tomēr jāņem vērā, ka pat tad, ja pasaulē visiem iespējamajiem materiāliem tiktu nodrošināta otrreizēja pārstrāde, tāpat paliktu daudz atkritumu, ko nav iespējams pārstrādāt. Pārsvarā tās ir dažādas plastmasas, kam ir maz vai vispār nav reģistrētu pārstrādes programmu, neatstājot citu izvēli, kā tikai noglabāt tos milzīgajās izgāztuvēs. Iegādājies un izmanto beztaras produkciju: rieksti, graudi, jogurts, biezpiens – tos var iegādāties uz svara, ietaupot naudu un samazinot atkritumu kalnus. Turklāt pārtikas fasēšana ne tikai patērē enerģiju un materiālus, bieži vien tā ir pārsātināta ar nātriju un cukuru, un nevajadzīgām kalorijām. Izvairīšanās no fasētas pārtika ne tikai palīdz vidi, bet arī jūsu veselībai, samazinot uzturā lietas, kas izraisa aptaukošanos, sirds slimības un vēzi.
5. Ieviesiet vienu veģetāro dienu nedēļā, piemēram, veģetārā pirmdiena. Pirmkārt, tas būtu lielisks veids, lai izpētītu cik viegli un garšīgi tas ir. Otrkārt, dārzeņiem ir mazāk negatīva ietekme uz vidi, salīdzinot ar zivs, gaļas un piena produktiem. Tieši gaļas ražošana ir viens no galvenajiem klimata izmaiņu veicinātājiem, kam nepieciešamas ļoti lielas zemes teritorijas. No tās pašas zemes platības, ja to izmanto dārzeņu audzēšanai, iespējams iegūt 8 reizes vairāk olbaltumvielu un 25 reizes vairāk kaloriju, nekā zemi izmantojot liellopu gaļas iegūšanai. Saražojot kilogramu liellopu gaļas, izdalās 36,4 kg CO2 ekvivalentas gāzes, mēslojums, kas līdzvērtīgs 340 gramiem SO2, 59 grami fosfātu un tiek patērēti 169 MJ enerģijas. Proti, tiek izdalīts tikpat CO2, cik vidēji izplūst no automašīnas, nobraucot 250 km, un ar patērēto enerģijas daudzumu gandrīz 20 dienas varētu dedzināt simt vatu spuldzīti. Šajā aprēķinā nav ietverta fermas infrastruktūras apsaimniekošana un gaļas pārvadāšana, kas patērē vēl divtik enerģijas. Čikāgas universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka tipiska ASV diēta, kurā 28% ir dzīvnieku izcelsmes produkti, gadā uz cilvēku rada gandrīz 1,5 tonnu vairāk CO2 ekvivalenta nekā vegānisks uzturs ar tikpat lielu kaloriju daudzumu. Siltumnīcas efekta gāžu izmešu daudzumu palīdz samazināt arī putna gaļas un rūpnieciski mazāk apstrādātas gaļas izvēlēšanās sarkanās gaļas vietā. Dzīvnieki ir jutīgas būtnes, kas spēj izjust bailes un ciešanas. To zina katrs, kas ir dzīvojis kopā ar kādu mājdzīvnieku. Eiropas iedzīvotājs, kas ēd gaļu, vidēji dzīves laikā ir atbildīgs par 760 vistu, 20 cūku, 29 aitu, piecu govju un neskaitāmu zivju nāvi.
6. Arī piens un gaļa un to izstrādājumi lietojami ekoloģiski tīri– tā tu pasargāsi savu un savu ģimenes locekļu veselību. Intensīvi audzētas piena govis un mājdzīvnieki ik dienas tiek baroti ar bīstamu antibiotiku, hormonu, pretparazītu un daudzu citu zāļu sajaukumu, vienalga, vai dzīvnieks ir slims vai nav. Šīs zāles caur piena un gaļas izstrādājumiem nokļūst tavā organismā un veicina dažādu slimību rašanos un attīstību; arī koronālo trombozi un augstu asinsspiedienu. Apmēram 99% neekoloģiski audzēto mājdzīvnieku Lielbritānijā tiek baroti ar ģenētiski modificētu soju. Intensīvā lopkopība pamatīgi kaitē arī fermu darbinieku veselībai. Fermās strādājošajiem ir daudz lielāka iespēja saslimt ar vēzi, elpošanas sistēmas un daudzām citām slimībām nekā fermās, kur netiek izmantota ķīmija mājlopu ātrākai izaudzēšanai. Izvēloties bioloģiskos piena, gaļas un vistas produktus, Jūs variet būt droši, ka dzīvnieki ir audzēti viņam draudzīgā vidē. ASV Vides aizsardzības aģentūra gaļā atklājusi ievērojami vairāk pesticīdu palieku nekā augu valsts produktos. Vairāk nekā 95% dioksīnu, ar ko nonāk saskarē cilvēks, atrodas patērētajos dzīvnieku taukos – zivīs, gaļā, piena produktos, olās.
7. Izvēloties bioloģiskās saimniecības produkciju, lielāko daļu naudas atdodiet par pašu produktu un nodrošiniet iztikas līdzekļus cilvēkiem, kas gādājuši par šo produktu izaudzēšanu. Intesīvi audzēta produkta pašizmaksa ir daudz zemāka un lielāko daļu naudas Jūs atdodiet par reklāmu, par milzīgu rūpnīcu uzturēšanu par degvielu, un galu galā par “skaistu jahtu” korporācijas vadītājam. Latvijā jau ir pazīstama arī “Godīgas tirdzniecības sertifikācijas zīme” (Fairtrade). Godīgās tirdzniecības zīme nodrošina godīgu atlīdzību produkta ražotājam un darbiniekiem. Iegādājoties šos produktus, ikviens var pozitīvi ietekmēt attīstības zemēs dzīvojošo cilvēku dzīvi. No godīgās tirdzniecības gūst peļņu 1,5 miljoni mājsaimniecību un darbinieku 58 valstīs.
8. Mūsdienās bioloģisko lauksaimniecību pieņemts uzskatīt par kaut ko modernu, avangardisku, ekskluzīvu, un pat dārgu, bet parasto (ķīmisko) – par tradicionālu. Ekoloģiski tīri audzēti pārtikas produkti nav īpaši dārgāki par intensīvi audzētajiem, jo par standarta pārtiku mēs maksājam arī nodokļu veidā. Miljoniem naudas vienību ik gadu tērējam, vācot netīrumus, ko intensīvās metodes piekritēji ieplūdinājuši dabiskajās ūdenskrātuvēs. Ne vienmēr tiek sasaistīts fakts, kā izvēlētā pārtika ietekmē mūsu veselību. Ir biedējoši piemēri par pesticīdu ietekmi uz cilvēka veselību. Nav tādas cilvēka orgānu sistēmas, ko neskartu pesticīdu iedarbība - tie visi ietekmē nervu sistēmas attīstību un cilvēka psihes darbību, citi pesticīdi pazemina auglību, inducē alerģijas, izraisa spontānos abortus, vēl citi nomāc imunitāti, palielinot saslimšanas risku ar infekcijas slimībām un audzējiem. Vairākiem pesticīdiem ir mutagēnas un kancerogēnas īpašības, tātad tie var izraisīt ļaundabīgos audzējus vai iedzimtības slimības pēctečiem. Par pesticīdu ilgtošo iedarbību uz mūsu veselību norāda 2005. gadā Pasaules dabas fonda Latvijā veikts pētījums. Pārbaudot kādas vecmāmiņas, mātes un meitas asins serumu, visos paraugos atklāja četrus hlororganiskos pesticīdus, kas jau labu laiku kā izņemti no apgrozības, taču joprojām kaitē mūsu veselībai. Šīs bīstamās lauksaimniecības ķimikālijas cilvēka organismā nokļūst galvenokārt ar pārtikas starpniecību. Ik gadu pasaulē izmanto vairāk nekā 2,5 miljonus tonnu pesticīdu un 220 000 cilvēku mirst, jo ir ar tiem saindējušies.

Rūpējies par savu veselību un izvēlies ekoloģiski tīrus produktus. Arī tavi bērni un mazbērni utt. varēs doties uz laukiem, klaiņot pa tīriem mežiem un pļavām, peldēties nepiesārņotos ūdeņos.